Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra speciālisti apkopojuši informāciju par Latvijas jūrnieku atalgojumu. Aptaujātas tika jūrnieku darbā iekārtošanas kompānijas (kruingkompānijas), atbildes sniedza 33 kompānijas, kas kopā apkalpo 78% no visiem ar kruingkompāniju palīdzību darbā iekārtotajiem jūrniekiem.
Kuģu kapteiņu vidējais atalgojums 2024.gadā bija 12 309,83 eiro mēnesī. Kapteiņu vecākie palīgi vidēji saņēma 9 719,97 eiro, kapteiņu otrie palīgi – 5 208,71 eiro, kapteiņu trešie palīgi – 4 068,14 eiro. Klaja komandas ierindas jūrnieki (matroži) saņēmuši vidēji 2 877,26 eiro.
Kuģu vecākie mehāniķi pērn saņēmuši vidēji 11 472,75 eiro, otrie mehāniķi – 9 254,67 eiro, trešie mehāniķi – 5 006,88 eiro, ceturtie mehāniķi – 3 912,46 eiro. Kuģu elektromehāniķi nopelnījuši vidēji 6 865,02 eiro, gāzes mehāniķi – 7 029,50 eiro. Mašīntelpas komandas ierindas jūrnieki (motoristi) vidēji saņēmuši 2 800,42 eiro.
Kuģu pavāru vidējais atalgojums bijis 3 016,53 eiro, stjuartu – 2 667,96 eiro. Savukārt praktikanti (kadeti) par darbu uz kuģiem prakses laikā saņēmuši vidēji 526,66 eiro.
Apkopojot datus redzams, ka Latvijas jūrnieka vidējais atalgojums pērn bijis 5 447,32 eiro.
Salīdzinot, kā pieaudzis jūrnieku vidējais atalgojums pēdējo piecu gadu laikā – no 2019. līdz 2024.gadam – redzams, ka visstraujāk tas pieaudzis tieši ierindas jūrniekiem. Atalgojums pavāriem pieaudzis par 58%, matrožiem – par 68%, stjuartiem – par 75% un motoristiem – par 76%.
Kuģu virsnieku atalgojums piecu gadu laikā pieaudzis mērenāk. Kapteiņi saņēmuši vidēji par 18% vairāk, vecākie palīgi – par 19%, vecākie mehāniķi – par 16% un otrie mehāniķi – par 14% vairāk. Pārējo virsnieku atalgojums vidēji pieaudzis no 20 – 30%.
Pašlaik augstākais atalgojums jūrniekiem tiek piedāvāts uz Offshore tipa kuģiem, naftas un ķīmijas tankkuģiem, kā arī uz Ro-Ro tipa un pasažieru kuģiem.