Ieva Šmite Kuģošanas drošības departamenta eksperte |
2026. gada 29. augustā Latvijā stājās spēkā Honkongas Starptautiskā konvencija par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi (turpmāk – Honkongas konvencija). Likumu par Honkongas konvencijas ratifikāciju Saeima pieņēma šā gada 26. martā. Latvija ir viena no 176 Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) dalībvalstīm, zem kuras karoga kuģi ir nodarbināti starptautiskajā kuģošanā. Zem Latvijas karoga strādājošie kuģi pieder ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu kuģu īpašniekiem, kuri iepriekš ir izteikuši vēlmi, lai Latvija pievienotos Honkongas konvencijai.
Honkongas konvencija attiecas uz kuģu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju un sagatavošanu pārstrādei, lai pēc to dzīves cikla beigām nodrošinātu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi. Tās mērķis ir nodrošināt, lai kuģi pēc to ekspluatācijas laika beigām tiktu pārstrādāti, neradot riskus cilvēku veselībai, drošībai un videi. Kuģu pārstrādi drīkst veikt tikai kuģu pārstrādes uzņēmumos/rūpnīcās, kas ir licencētas saskaņā ar Honkongas konvencijas prasībām. Konvencijai ir pievienojušās tādas lielākās kuģu pārstrādes valstis kā Pakistāna, Indija, Bangladeša un Turcija. Tas nozīmē, ka tiks mazināta kuģu demontāža neatbilstošos apstākļos (pazīstama kā beaching metode), tādējādi samazinot bīstamo vielu nonākšanas risku jūras vidē. Konvencija ietver arī darba aizsardzības un drošības prasības, tādējādi sekmējot šo prasību ievērošanu.
Honkongas konvencija stiprinās Latvijai saistošās Regulas (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi prasības, ar kuru Honkongas konvencijas prasības jau bija ieviestas daļēji. Kuģiem un kuģu pārstrādes uzņēmumiem būs jāatbilst ne tikai reģionālajām Eiropas Savienības, bet arī starptautiskajām prasībām.
Prasības kuģiem
Saskaņā ar Honkongas konvenciju uz kuģiem ir jābūt bīstamo materiālu uzskaitījumam, kas ir individuāls katram kuģim un kas jāsagatavo, jāpārbauda un jāatjaunina saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) pamatnostādnēm. Kuģim tā ekspluatācijas laikā un pirms pārstrādes jāveic Honkongas konvencijā noteiktās pārbaudes un jāsaņem starptautiska parauga apliecības. Tādējādi bīstamie materiāli tiek uzskaitīti visā kuģa ekspluatācijas laikā. Pirms kuģa pārstrādes uzsākšanas tvertnēm jābūt pilnībā iztīrītām no degvielas un eļļas paliekām, kā arī eksplozīvām gāzēm. Tā kā kuģa pārstrādei tiek izstrādāts kuģa pārstrādes plāns, šis process ir izsekojams līdz kuģa pilnīgas demontāžas/pārstrādes beigām.
Prasības kuģu pārstrādes rūpnīcām
Honkongas konvencija attiecas arī uz kuģu pārstrādes rūpnīcu drošu un videi nekaitīgu ekspluatāciju un pienācīgu pārstrādes procesa īstenošanu. Kuģu pārstrādes rūpnīcai jāatbilst Regulas Nr. 1257/2013 un Honkongas konvencijas prasībām, ņemot vērā attiecīgās IMO pamatnostādnes, Starptautiskās Darba organizācijas pamatnostādnes, Bāzeles konvenciju, Stokholmas konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un citas starptautiskās pamatnostādnes. Uzņēmuma operators izstrādā konvencijai atbilstošu kuģu pārstrādes rūpnīcas plānu, kurā detalizēti atspoguļo visus darba procesus, lai garantētu darbinieku drošību, veselības aizsardzību un apkārtējās vides aizsardzību.
Kuģus ar bruto tilpību, kas ir lielāka par 500, var pārstrādāt/demontēt tikai Honkongas konvencijā noteiktajā kārtībā licencētos kuģu pārstrādes uzņēmumos. Šādu kuģu pārstrādes uzņēmumu saraksts būs pieejams IMO. Savukārt saskaņā ar Regulu Nr. 1257/2013 licencēto kuģu pārstrādes uzņēmumu sarakstu jeb “Eiropas sarakstu” uztur Eiropas Komisija. Saskaņā ar regulu arī turpmāk saglabājas prasība Eiropas Savienības dalībvalstu karoga kuģus pārstrādāt tikai “Eiropas sarakstā” iekļautajās rūpnīcās/uzņēmumos. Konvencijas ratifikācija paver iespējas Latvijā attīstīt kuģu pārstrādes nozari.
Honkongas konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinēs Satiksmes ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Honkongas konvencijas saistību izpildi saistībā ar kuģu pārbaudēm un sertificēšanu nodrošinās VSIA “Latvijas Jūras administrācija”. Kuģu pārstrādes uzņēmumus Latvijā licencēs un uzraudzīs Valsts vides dienests.
Paralēli šim notikumam 2026. gada pavasarī Eiropas Komisija pieņēma Eiropas Savienības rūpniecisko jūrniecības stratēģiju. Šajā stratēģijā kuģu pārstrāde jeb demontāža ir skaidri noteikta kā stratēģiska rūpnieciska darbība, lai veicinātu ES mērķu sasniegšanu aprites ekonomikas, dekarbonizācijas un stratēģiskās autonomijas jomā. Honkongas konvencijas ratifikācija stiprina valsts reputāciju, atbilstību “Zaļā kursa” mērķiem un tās kuģniecības uzņēmumu ilgtspējas saistības. Ilgtspēja ir svarīgs rādītājs mūsdienu finanšu un apdrošināšanas tirgos, kuros investori arvien stingrāk vērtē uzņēmumu ilgtspējas rādītājus, ekoloģiskos un sociālos riskus.
Honkongas konvencija stājās spēkā 2025. gada 26. jūnijā, un tā ir iekļauta to konvenciju sarakstā, kuru prasību ievērošana uz kuģiem tiks pārbaudīta ostas valsts kontroles ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra Direktīvu (ES) 2024/3099, ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli un kas Eiropas Savienības dalībvalstīm būs saistoša no 2027. gada. Ostas valsts kontroles funkcijas Latvijā veic VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Kuģošanas drošības inspekcija.