23.maijā Latvijas Jūras administrācijā (JA) bija organizēta informatīva tikšanās ar NBS Jūras Spēku Krasta Apsardzes dienesta un Patruļkuģu eskadras, Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Rīgas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvjiem.
JA speciālisti iepazīstināja atpūtas kuģu kuģošanas drošību uzraugošos struktūru darbiniekus ar atpūtas kuģu reģistrācijas kārtību, īpaši reģistrāciju kuģiem, ar ko tiek veikta komerciāla pasažieru pārvadāšana, kā arī tika pārrunāts, kādi dokumenti nepieciešami kuģiem un to vadītājiem.
Komerciālus pasažieru pārvadājumus drīkst veikt tikai ar peldlīdzekļiem, kas reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā (KR), nevis CSDD reģistrā – jo KR reģistrētos kuģi tiek uzraudzīti un regulāri pārbaudīta to atbilstība kuģošanas drošības prasībām. KR izsniegtajā reģistrācijas apliecībā jābūt atzīmei “paredzēts izmantošanai komercdarbībai”, kā arī jābūt atpūtas kuģa kuģošanas spējas apliecībai ar derīgu atzīmi par veikto kuģa apskati.
Sanāksmes dalībnieki atzina, ka joprojām problēmas sagādā jahtu īpašnieki, kuri iegādājas jahtas ārzemēs, visbiežāk Zviedrijā, un paceļ uz savas jahtas iegādes valsts karogu, lai demonstrētu jahtas piederību konkrētai valstij. Šāda karoga lietošana ir pretlikumīga, ja peldlīdzeklis nav reģistrēts karoga valsts reģistrā. Nereģistrēta kuģošanas līdzekļa izmantošana ūdens satiksmē neatkarīgi no tā, kuras valsts valstiskās piederības pazīmes tas izmanto, ir aizliegta.
Ce, 05/23/2024 - 16:09