Vispārējā gadījumā peldošo konstrukciju būves, modernizācijas un pārbūves darbu uzraudzību nosaka Ministru kabineta 2011. gada 07. jūnija noteikumi Nr. 439. “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu” 4. nodaļa “Latvijas kuģu būves un modernizācijas vai pārbūves darbu uzraudzība”. Saskaņā ar šiem noteikumiem Latvijas kuģi tiek būvēti atbilstoši atzītās organizācijas prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu.
Jāpiebilst, ka Latvijā nereti peldošās konstrukcijas tiek pašbūvētas ar mērķi pasažieru vizināšanai vai iznomāšanai komerciālos nolūkos. Šādas pašbūvētas peldošās konstrukcijas (pašgājējas vai nē) ir aizliegts izmantot komerciālos nolūkos pasažieru pārvadāšanai neatkarīgi no peldošās konstrukcijas ekspluatācijas rajona un pārvadājamo pasažieru skaita. Jāatceras arī ir tas, ka, ja peldošo konstrukciju ir paredzēts pārvadāt vairāk par 12 pasažierus, tad šāda peldošā konstrukcija automātiski ir klasificējama kā pasažieru kuģis, un uz šādu kuģi attiecas vismaz Ministru kabineta 2008. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 49 “Noteikumi par kuģu drošību” un Ministru kabineta 2006. gada 24. janvāra noteikumu Nr. 80 “Noteikumi par kuģa apkalpes minimālo sastāvu” prasības.
Būtībā paštaisītas peldošās konstrukcijas pasažieru pārvadāšanai vai izvietošanai uz šīs konstrukcijas komerciālos nolūkos “legalizācija” ar mērķi turpināt pasažieru pārvadājumus komerciālos nolūkos nav tehniski iespējama un finansiāli ārkārtīgi dārga, salīdzinot izmaksas ar pašas peldošas konstrukcijas vērtību.
Šobrīd vienīgais veids kā pašbūvētu peldošo konstrukciju varētu legalizēt ar mērķi izmantot komercdarbībai teorētiski būtu sekojošs – ir jāveic šīs konstrukcijas pēcbūves izvērtējums un jāveic tās pārbūve (ja tas vispār ir iespējams), lai šī peldošā konstrukcija atbilstu Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumu Nr. 201 “Noteikumi par atpūtas kuģu drošību” prasībām.
Līdzīgi kā ar pašbūvētu atpūtas kuģi īpašniekam ir jānoslēdz līgums ar kādu no Paziņotajām institūcijām, kura ir pilnvarota veikt iepriekšējās būves novērtējumu atbilstoši 2026. gada 12. janvāra Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 27 “Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū”, ar kuriem Latvijas Republikā tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvas 2013/53/ES par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem prasības. Tāpat īpašniekam būs jāsagatavo tehniskā dokumentācija, kāda nepieciešama Paziņotās institūcijas pēcbūves procedūras veikšanai. Ja īpašnieks pats to nevarēs veikt, tad viņam būs jānoslēdz līgums ar projektētāju, kurš apņemas sagatavot projektu un dokumentāciju, kādu pieprasa īpašnieka nolīgtā paziņotā institūcija. Kā rezultāts iepriekšējās būves novērtējuma pabeigšanai būs izsniegts paziņotās institūcijas apliecinājums, ka kuģis atbilst atpūtas kuģa prasībām. Tālāk jau īpašnieks var reģistrēt peldošo konstrukciju Latvijas kuģa reģistrā kā atpūtas kuģi paredzētu komercdarbībai.
Peldošam konstrukcijām, kas būvētas privātai lietošanai, netiek izvirzītas speciālas prasības.
Informācija par paziņotajām institūcijām, kuras drīkst veikt pēcbūves novērtējumu
