Pārlekt uz galveno saturu

Atpūtas kuģu reģistrācijas kārtība

Atpūtas kuģu reģistrācijas kārtība

1. Vispārīgie noteikumi
2. Atpūtas kuģu reģistrācijas standarta kārtība
3. Buru jahtu reģistrācija bez īpašuma tiesību reģistrācijas
4. Sporta buru jahtu reģistrācijas kārtība

1. Vispārīgie noteikumi

Latvijas Kuģu reģistrā reģistrē šādus atpūtas kuģus:

•    buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem;
•    motorjahtas, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk;
•    motorjahtas, kuru garums ir mazāks par 12 metriem, ja tās tiek izmantotas komercdarbībai (pasažieru pārvadāšanai u.c.);
•    buru jahtas, kuru garums ir lielāks par 2.5 metriem, bet mazāks par 12 metriem, bez īpašuma tiesību reģistrācijas;
•    sporta buru jahtas.
Atpūtas kuģi piesaka  reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai no berbouta līguma noslēgšanas dienas, vai no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam atzītas īpašuma tiesības, vai no dienas, kad izdots dokuments, kas apliecina mantinieka tiesības iegūt īpašumā kuģi mantošanas ceļā, vai no būvētāja sertifikāta izdošanas dienas. Lai reģistrētu Kuģu reģistrā īpašuma tiesības uz kuģi, dokumentiem, kas pievienoti iesniegumam par īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāapliecina šo tiesību pāreja.
Ja atpūtas kuģis ir kopīpašums, īpašuma apliecībā norāda visus kopīpašniekus un tiem piederošās domājamās daļas. Reģistrācijas apliecībā norāda vienu no kopīpašniekiem, kurš saskaņā ar visu kopīpašnieku rakstveida vienošanos (pušu parakstu īstums uz šādas vienošanās ir notariāli apliecināts) vienīgais ir tiesīgs pārstāvēt kopīpašniekus attiecībās ar Latvijas Jūras administrāciju. Līdz 2013.gada 21.janvārim reģistrēto atpūtas kuģu kopīpašnieki minēto vienošanos iesniedz Latvijas Kuģu reģistrā līdz 2014. gada 01. janvārim. Kamēr minētā vienošanās nav iesniegta, Latvijas Kuģu reģistrs neveic nekādas darbības (īpašuma tiesību maiņa, apliecību nomaiņa, apgrūtinājumu reģistrēšana, u.c.) attiecībā uz kopīpašumā esošu atpūtas kuģi.
Ja atpūtas kuģa īpašnieka reģistrētā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav Latvijas Republikā, kuģa īpašniekam Latvijā ir pārstāvis tam adresēto pretenziju pieņemšanai, izpildei un saziņai ar Latvijas Jūras administrāciju.
Latvijas Kuģu reģistrā iesniedzami dokumentu oriģināli. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu vai Ministru kabineta noteikumu nr.291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” noteiktajā kārtībā apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.
Vārdu atpūtas kuģim piešķir pēc tā īpašnieka izvēles. Kuģa vārds var sastāvēt no viena vai diviem vārdiem vai vārda un ciparu kombinācijas, un tam jābūt skaidri atšķiramam no pārējo atpūtas kuģu reģistrācijas grāmatā reģistrēto atpūtas kuģu vārdiem. Vārda rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti, un tas nedrīkst būt pretrunā labiem tikumiem. Atpūtas kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds, ja tas tiek papildināts ar atšķirīgu ciparu.
Pašbūvētu atpūtas kuģi reģistrē kuģu reģistrā ar nosacījumu, ka Latvijas Kuģu reģistrā ir iesniegti dokumenti, kas apliecina, ka būvi uzrauga atzīta klasifikācijas sabiedrība vai Kuģošanas drošības inspekcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu tehnisko uzraudzību, un būvētāja izsniegts kuģa būves sertifikāts.
Atpūtas kuģis var tikt izmantots ienākumu gūšanai, piemēram, pasažieru vai kravu pārvadāšanai, iznomāšanai, kuģu vadītāju apmācībai, ja reģistrācijas apliecībā ir izdarīta atzīme “Paredzēts izmantot komercdarbībai”.

2. Atpūtas kuģu reģistrācijas standarta kārtība

Atpūtas kuģa reģistrācijai vai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēta atpūtas kuģa īpašumtiesību maiņas reģistrācijai īpašnieks vai pilnvarots pārstāvis iesniedz:
1.    reģistrācijas iesniegumu,  kurā norādīts paredzētais atpūtas kuģa izmantošanas mērķis;
2.    komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (tikai ārvalstu komersantiem). Fiziska persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
3.    dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības:
•    atsavināšanas līgumu un kuģa nodošanas — pieņemšanas aktu. Līgumslēdzēju pušu parakstu īstumam uz atsavināšanas līguma jābūt notariāli apliecinātam. Ja apliecinājums tiek veikts attiecībā uz juridisko personu (kāda no darījuma pusēm vai abas darījuma puses ir juridiskās personas), jābūt pārbaudītai to tiesībspējai, pārstāvju pilnvarām un darbības apjomam;
•    dokumentu, kas apliecina tiesības iegūt kuģi īpašumā mantošanas ceļā;
•    likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar kuru ieguvējam (arī personai, kura pati uzbūvējusi kuģi) atzītas īpašuma tiesības;
•    ja uzbūvēts jauns kuģis, — būvētāja apliecinājumu (sertifikātu), kurā norādīts kuģa ieguvējs;
•    citas valsts kuģu reģistra vai līdzvērtīgas iestādes izdotu atpūtas kuģa izslēgšanas apliecību, kurā norādītais īpašnieks ir tiesīgs reģistrēt īpašuma tiesības Kuģu reģistrā.
4.    Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu aktu, kurā uzrādīti kuģošanas līdzekļa tips, tehniskie dati un kuģošanas rajona kategorija, ja atpūtas kuģis nav paredzēts ienākumu gūšanai;
5.    Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas vai atzītas klasifikācijas sabiedrības aktu par atpūtas kuģa tehniskā stāvokļa un aprīkojuma atbilstību normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, ja atpūtas kuģis paredzēts izmantot ienākumu gūšanai;
6.    dokumentu par izslēgšanu no iepriekšējā kuģu reģistra vai tam  līdzvērtīgu dokumentu, kurā norādīts atpūtas kuģa īpašnieks izslēgšanas brīdī. Ja atpūtas kuģis iepriekš nav bijis reģistrēts attiecīgās valsts reģistrācijas iestādē, – pārdevēja (iepriekšējā īpašnieka), tās valsts rezidenta, kurā konkrētā atpūtas kuģa reģistrācija tā tehnisko parametru vai izmantošanas mērķa (piemēram, kuģošanas rajons ierobežots ar iekšējiem ūdeņiem, neizmantošana komercdarbībai, u.c.) dēļ netiek veikta, apliecinājumu par reģistrācijas un apgrūtinājumu neesību. Dokumenta parakstītāja paraksta īstumam uz augstāk minētā dokumenta jābūt notariāli apliecinātam;
7.    apgrūtinājumu turētāja, ja tāds ir, rakstveida piekrišanu atpūtas kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā;
8.    ja atpūtas kuģim ir attiecīgs radioaprīkojums — VAS "Elektroniskie sakari" izsniegtu Kuģa stacijas atļaujas kopiju (saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu);
9.    ja atpūtas kuģis pārvadā vairāk nekā 12 pasažieru komerciālos nolūkos – dokumentu par apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz pārvadātāja atbildību pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulai Nr. 392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras.

Lūdzu ņemt vērā, ka 3.punktā noteiktajiem dokumentiem ir jāapliecina nepārtraukta secīga kuģošanas līdzekļa pāreja personai, kura piesaka atūtas kuģa reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā. Ja atpūtas kuģis pirms tā reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā nav bijis reģistrēts, dokumentāri apstiprināta pāreja jāapliecina sākot no būvētāja apliecinājumā (sertifikātā) norādītā atpūtas kuģa ieguvēja.
Ja atpūtas kuģis pirms tā reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā ir bijis reģistrēts, dokumentāri apstiprināta pāreja jāapliecina sākot no atpūtas kuģa pēdējās reģistrācijas valsts attiecīgās reģistrācijas institūcijas izsniegtajā izslēgšanas apliecībā norādītā īpašnieka izslēgšanas brīdī.
Par dokumentāri apstiprinātu pāreju tiek uzskatīta pāreja, kas notikusi pamatojoties uz 3.punktā noteiktajiem dokumentiem. Ja kāda no secīgās pārejas ķēdē iesaistītām pārejām tiek apliecināta ar atsavināšanas līgumu vai pārdošanas apliecinājumu, līgumslēdzēju pušu parakstu īstumam uz atsavināšanas līguma jābūt notariāli apliecinātam. Ja apliecinājums tiek veikts attiecībā uz juridisko personu (kāda no darījuma pusēm vai abas darījuma puses ir juridiskās personas), jābūt pārbaudītai to tiesībspējai, pārstāvju pilnvarām un darbības apjomam.

3. Buru jahtu reģistrācija bez īpašuma tiesību reģistrācijas

Ar 2017.gada 26.aprīļa grozījumiem Jūras kodeksā, tiek izdalītas divas buru jahtu kategorijas – buru jahtas bez īpašuma tiesību reģistrācijas un sporta buru jahtas, kurām noteikta atsevišķa, atvieglota kārtība to reģistrācijai Latvijas Kuģu reģistrā.

Lai reģistrētu buru jahtu bez īpašuma tiesību reģistrācijas, jahtas valdītājs iesniedz šādus dokumentus:
1. iesniegumu;
2. Ministru kabineta noteikumu nr.467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā” 24.pielikuma (1.punktā norādītā iesnieguma veidlapa) 5.punktā minētos dokumentus vai Ministru kabineta noteikumu nr.467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā” 52.punktā minēto apliecinājumu, ja buru jahta atbilst šajā punktā noteiktajam (dokumentus, kas apliecina atbilstību noteikumiem par atpūtas kuģu būvniecību – atbilstības deklarāciju, dzinēju atbilstības deklarāciju, datus no īpašnieka rokasgrāmatas vai apliecinājumu, ka buru jahta ir iegādāta un ekspluatēta Latvijas Republikā līdz 2004.gada 30.aprīlim un atrodas pieteicēja likumīgā valdījumā);
3. ja buru jahta iepriekš reģistrēta - dokumentu par izslēgšanu no iepriekšējā kuģu reģistra vai tam līdzvērtīgu dokumentu.

Buru jahtas reģistrāciju bez īpašuma tiesību reģistrācijas var pieteikt tikai buru jahtas valdītājs – Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai viena fiziskā persona, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis. Pēc buru jahtas reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā jahtas valdītājam tiek izsniegta Buru jahtas tehniskā pase, kas apliecina buru jahtas reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā un tiesības kuģot zem Latvijas karoga Jūras kodeksa 8.2 pantā noteiktajos kuģošanas rajonos (Latvijas iekšējos ūdeņos, kas atrodas no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi, un 3000 metru platā joslā no krasta līnijas uz jūras pusi Rīgas jūras līča un Baltijas jūras Latvijas Republikas piekrastes daļā). Pārkāpjot minētos kuģošanas rajonus, uzskatāms, ka buru jahta nav reģistrēta Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Buru jahtu reģistrācijas bez īpašuma tiesību reģistrācijas vienīgais mērķis ir nodrošināt valsts kontroli pār kuģošanas drošību. Šāda reģistrācija Latvijas Kuģu reģistrā nenodibina un neietekmē ar kuģi saistītās tiesības (tai skaitā īpašuma, valdījuma, turējuma vai lietošanas tiesības). Lai buru jahtai, kura reģistrēta Latvijas Kuģu reģistrā bez īpašuma tiesību reģistrācijas pieteiktu īpašumtiesību reģistrāciju, jāiesniedz Ministru kabineta noteikumu nr.467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā” 12.punktā noteiktos dokumentus, ievērojot šo noteikumu 16.1 punktā noteikto kārtību, un nododot buru jahtas tehnisko pasi.

4. Sporta buru jahtu reģistrācijas kārtība

Lai reģistrētu VAS “Latvijas Jūras administrācija” publicētajā sporta buru jahtu klašu sarakstā atbilstošas klases sporta buru jahtu, jahtas valdītājs iesniedz šādus dokumentus:
1. iesniegumu;
2. Latvijas Republikā atzītās burāšanas sporta federācijas (Latvijas Zēģelētāju savienības) sertificēta apmērītāja apstiprinātu sporta buru jahtas mērgrāmatu;
3. 2. Ministru kabineta noteikumu nr.467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā” 24.pielikuma (1.punktā norādītā iesnieguma veidlapa) 5.punktā minētos dokumentus vai  Ministru kabineta noteikumu nr.467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā” 52.punktā minēto apliecinājumu, ja buru jahta atbilst šajā punktā noteiktajam (dokumentus, kas apliecina atbilstību noteikumiem par atpūtas kuģu būvniecību – atbilstības deklarāciju, dzinēju atbilstības deklarāciju, datus no īpašnieka rokasgrāmatas vai apliecinājumu, ka buru jahta ir iegādāta un ekspluatēta Latvijas Republikā līdz 2004.gada 30.aprīlim un atrodas pieteicēja likumīgā valdījumā);
4. ja sporta buru jahta iepriekš reģistrēta - dokumentu par izslēgšanu no iepriekšējā kuģu reģistra vai tam līdzvērtīgu dokumentu.

Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētu sporta buru jahtu izmantošana atļauta sacensībās un treniņos diennakts gaišajā laikā Latvijas iekšējos ūdeņos, kas atrodas no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi, un 3000 metru platā joslā no krasta līnijas uz jūras pusi Rīgas jūras līča un Baltijas jūras Latvijas Republikas piekrastes daļā, nepārsniedzot attiecīgās sporta buru jahtu klases noteikumos paredzēto cilvēku skaitu uz jahtas.

Sporta buru jahtas reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā apliecina uz jahtas korpusa izvietota uzlīme, kurā norādīts tās reģistrācijas numurs Latvijas Kuģu reģistrā un uzlīmes izdevējiestāde – Latvijas Kuģu reģistrs.

Sporta buru jahtas reģistrācija Latvijas Kuģu reģistrā nenodibina un neietekmē ar kuģi saistītās tiesības (tai skaitā īpašuma, valdījuma, turējuma vai lietošanas tiesības). Lai sporta buru jahtai, kura reģistrēta Latvijas Kuģu reģistrā, pieteiktu īpašumtiesību reģistrāciju, jāiesniedz Ministru kabineta noteikumu nr.467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā” 12.punktā noteiktos dokumentus, ievērojot šo noteikumu 16.1 punktā noteikto kārtību.