Pārlekt uz galveno saturu

LJA pārvaldība

Par LJA

Darbības veidi

Akcionārs

Valde

Struktūra

Misija

Vīzija

Vērtības

Stratēģija

Ziedojumi

Atalgojums

 

 

VAS "Latvijas Jūras administrācija"

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk - Jūras administrācija) tika izveidota 1994. gadā uz 1991. gadā dibinātā Latvijas ostu Galvenā kapteiņa dienesta bāzes. Sabiedrības struktūrā ietilpst Kuģošanas drošības departaments (tā sastāvā Kuģošanas drošības inspekcija un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija), Latvijas Kuģu reģistrs, Latvijas Jūrnieku reģistrs un Latvijas Hidrogrāfijas dienests.

Jūras administrācija ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts akciju sabiedrība, kas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, starptautiskajām tiesību normām un savai kompetencei jūrlietās veic Jūrlietu pārvaldes un Jūras drošības likumā noteiktās funkcijas.

Jūras administrācija darbojas saskaņā ar statūtiem.

Valsts kapitāla daļu turētājs ir Satiksmes ministrija.

Jūras administrācijas visas kapitāla daļas (100%) ir Latvijas valsts īpašums.

Jūras administrācijai nav līdzdalības citās kapitālsabiedrībās.

 

Darbības veidi

Jūras administrācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic šādus galvenos uzdevumus:
1. veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus, kā arī uztur Latvijas Kuģu reģistra datu bāzes;
2. uzrauga Latvijas Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām;
3. veic ostas valsts kontroli;
4. veic Latvijas Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;
5. izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes vai kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu;
6. uzrauga beramkravu kuģu drošas kraušanas prasību ievērošanu uz kuģiem un termināļos, kā arī veic beramkravu termināļu atbilstības pārbaudes;
7. kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās kuģa un krasta mijiedarbības ietvaros;
8. pilda Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) turētāja funkcijas, tai skaitā nodrošina tās savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (SafeSeaNet sistēma);
9. koordinē Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) attīstību un lietošanu, kā arī nodrošina Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas darbību sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienību, kas veic krasta apsardzes funkcijas;
10. veic jūrnieku sertificēšanu, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes, un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;
11. saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un uzrauga šo programmu īstenošanu;
12. izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kuri apliecina viņu atbilstību prasībām, kas noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos (turpmāk — STCW konvencija);
13. izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantiem, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, un uzrauga šo komersantu atbilstību STCW konvencijā, un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās noteiktajām prasībām;
14. atzīst ārstus, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par jūrnieku veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa atbilstoši STCW konvencijā noteiktajām prasībām;
15. uzrauga bāku, boju un citu kuģošanas drošībai nepieciešamo navigācijas tehnisko līdzekļu, kā arī to sistēmas izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;
16. kontrolē un veic dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;
17. organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu, kā arī publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, veic kuģošanas drošības informācijas analīzes un izziņošanas nacionālā koordinatora pienākumus;
18. atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģeotelpisko informāciju iegūst, apkopo un uztur Latvijas ūdeņu (jūras un ostu) ģeotelpiskos datus un pamatdatus;
19.  nodrošina kuģošanas drošības informācijas apriti;
20. no kuģošanas drošības un kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības viedokļa saskaņo ostu noteikumus un kontrolē to ievērošanu, kā arī kontrolē ostās, kā tiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie pienākumi par konteineru drošu ekspluatāciju un apriti ostās un normatīvajos aktos noteiktās prasības par konteineru verificēto bruto masu;
21. saskaņo hidrotehnisko siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvprojektus;
22. apstiprina kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām;
23.  sertificē atzītās aizsardzības organizācijas un uzrauga to darbību;
24.  uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību.

Akcionārs

1. Ārkārtas akcionāru sapulce 2020.gada 17. janvārī . Darba kārtība:

  • VAS “Latvijas Jūras administrācija” plānotie finansiālie rādītāji un prognozētie rezultāti 2020. gadā (apstiprināts).
  • VAS “Latvijas Jūras administrācija” 2020. gada Darba plāns (apstiprināts).

2. Ārkārtas akcionāru sapulce 2020.gada 21. februārī. Darba kārtība:

  • VAS “Latvijas Jūras administrācija” 2019. gada Darba plāna izpilde (apstiprināts).

3. Kārtējā akcionāru sapulce 2020. gada 15. maijā. Darba kārtība:

  • VAS “Latvijas Jūras administrācija” gada pārskats par periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;
  • Par VAS “Latvijas Jūras administrācija” 2020. un 2021. gada finanšu pārskatu revidenta iecelšanu;
  • VAS “Latvijas Jūras administrācija” plānotie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji 2019. gadā;
  • Par valdes atalgojuma pārskatīšanu.

4. Ārkārtas akcionāru sapulce 2020.gada 2.jūlijā. Darba kārtība:

  • Par VAS “Latvijas Jūras administrācija” reorganizācijas uzsākšanu.

5. Ārkārtas akcionāru sapulce 2020.gada 14. augustā . Darba kārtība:

  • Par VAS “Latvijas Jūras administrācija” reorganizācijas dokumentiem.
  • VAS “Latvijas Jūras administrācija” 2020. gada darba plāna izpilde 1. pusgadā.
  • Par VAS “Latvijas Jūras administrācija” valdes prēmēšanu.

 

Valde

Jūras administrāciju vada valde divu cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš un valdes loceklis Artūrs Brokovskis.

Valde ievēlēta uz pieciem gadiem no 2016. gada 30. decembra.

Valde darbojas saskaņā ar Valdes reglamentu.

Jānis Krastiņš no 1999. gada līdz 2001. gadam strādājis Ventspils ostā kā hidrogrāfs un Jūras kanāla dienesta vadītājs. No 2001. gada marta līdz 2010. gada decembrim vadījis Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienestu. No 2005. līdz 2009. gadam bijis Jūras administrācijas valdes loceklis. Kopš 2010. gada decembra ir Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs. Kopš 2012. gada darbojas Eiropas Jūras drošības aģentūras valdē.

Jānis Krastiņš

Izglītība
1994-1996 Latvijas Jūras akadēmija, 
1996/1997 Plimutas universitāte (Lielbritānija), specializētais kurss hidrogrāfijā
1996-1998 Latvijas Jūras akadēmija, inženieris hidrogrāfs
2003-2005 Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Artūrs Brokovskis bijis Jūras administrācijas direktora vietnieks no 1997. līdz 2009. gadam. No 2009. gada jūlija līdz novembrim bijis Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs, bet no 2010. gada decembra ir Jūras administrācijas valdes loceklis. 
Artūrs Brokovskis

Artūrs Brokovskis ir tālbraucējs kapteinis, pabeidzis Ļeņingradas Makarova vārdā nosaukto jūrskolu kā inženieris–kuģu vadītājs. Kopš 1964. gada strādājis Latvijas okeāna flotes bāzē, Rīgas refrižeratoru flotes bāzē, Rīgas jūras tirdzniecības ostā, zvejnieku kolhozā “Zvejnieks”, Latvijas kuģniecībā.

Neviens valdes loceklis neieņem amatu citās kapitālsabiedrībās.

 

Struktūra

Misija

Mēs rūpējamies, lai Latvijas karoga kuģi atbilst augstiem drošības un tehniskajiem standartiem, mūsu valsts ostas un kuģi tajās tiek ekspluatēti droši, kuģu ceļi ir pilnībā uzmērīti un aprīkoti ar moderniem navigācijas līdzekļiem, Latvijas jūrnieku kvalifikācija un kompetence ir viena no augstākajām starp ES dalībvalstīm

Vīzija

Mūsu uzņēmums ir moderna, starptautiski atpazīstama organizācija – reģiona nozares eksperts, kurš, tālredzīgi izmantojot jaunāko tehnoloģiju iespējas un balstoties uz profesionālu darbinieku komandu, sniedz kvalitatīvus pakalpojumus saviem klientiem un efektīvi realizē sev uzticētās karoga valsts, ostas valsts un piekrastes valsts funkcijas. Mēs esam labas uzņēmuma pārvaldības paraugs.

Vērtības

•    Profesionalitāte 
•    Atbildība 
•    Godīgums 
•    Objektivitāte 
•    Stabilitāte 
•    Sadarbība 

Stratēģija

Jūras administrācijas vispārējais stratēģiskais mērķis:

Veidot attīstītu, ilgtspējīgu, efektīvi pārvaldītu, ar stabilu izaugsmi un Eiropas reģiona mērogā konkurētspējīgu jūrniecības nozari Latvijā, perspektīvā panākot, ka Latvija ir Baltijas reģiona jūrniecības nozares līderis.
 

1. Panākt nacionālajā Kuģu reģistrā esošās kuģu flotes pieaugumu

    - Sekmēt kuģu īpašnieku/ tehniskās-vadības kompāniju interesi attīstīt savas biznesa aktivitātes Latvijā

2. Sekmēt kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos un uz Latvijas karoga kuģiem. Latvija Eiropas Savienības kontekstā ir stabila karogvalsts ar kvalitatīvu un drošu kuģu floti gan no tehniskā, gan funkcionālā viedokļa:

- Nodrošināt regulāras un kvalitatīvas Latvijas karoga kuģu tehniskās apskates;

- Nodrošināt regulāras un kvalitatīvas Latvijas ostās ienākošo ārvalstu kuģu tehniskās apskates (ņemot vērā Latvijas ostās apkalpoto kuģu skaita prognozi);

- Saglabāt ikgadēji veikto hidrogrāfisko mērījumu apjomu, lai uzturētu drošu un nepārtrauktu kuģu satiksmi Latvijas teritoriālajos ūdeņos;

- Veikt regulārus informatīvus un izglītojošus pasākumus ostu termināļu operatoriem par aktualitātēm bīstamo kravu pārvadājumos un ostu aizsardzības (ISPS) jomā.

3. Paplašināt savu dalību kuģošanas drošību veicinošo pakalpojumu segmentā. Sekmēt inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu, lai paaugstinātu kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos: 

   - Veicināt “Vienotā loga” datu apmaiņas principa sniegto iespēju izmantošanu jūras transporta nozarē

 - Sadarbojoties ar ostu pārvaldēm, piedalīties kuģošanas drošības/ navigācijas pakalpojumu sniegšanā, nodrošināt optimālu tehnoloģisko resursu izmantošanu

4. Izveidot Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmu par vienu no labākajām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tā ir sabalansēta ar darba tirgus perspektīvu un orientēta uz kuģošanas nozares tehnoloģiski attīstītāko segmentu (no comodity), un nerada ierindas jūrnieku pārprodukciju

    - Sekmēt uz augstākajiem starptautiskajiem standartiem bāzētas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas izveidi

5. Kļūt par Baltijas jūras reģiona kartogrāfijas un hidrogrāfijas kompetences centru:

    - Būt vieniem no Baltijas jūras reģiona kartogrāfijas/hidrogrāfijas līderiem.

6. Kļūt par starptautiski atzītu un cienītu jūrniecības nozares pārstāvi:

    - Aktīvi aizstāvēt nozares nacionālās intereses starptautiskajos forumos un sekmēt JA starptautisko atpazīstamību.

7. Sekmēt uzticama pret vidi, sabiedrību, darbiniekiem un sadarbības pusēm atbildīga uzņēmuma tēlu un kļūt par labas klientu apkalpošanas paraugu:

    - Attīstīt un paplašināt pakalpojumu pieejamību elektroniskajā vidē;

    - Modernizēt klientu apkalpošanu;

    - Izstrādāt un ieviest klientu apkalpošanas hartu;

    - Veidot motivējošu darba vidi darbiniekiem;

    - Sekmēt sabiedrības izpratni par jūrniecību un tās nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, nozares aktualitātēm un JA darbību (informēta sabiedrība);

    - Izveidot plašākas un regulārākas sadarbības modeli ar nozares asociācijām.

8. Nodrošināt stabilus finanšu un peļņas rādītājus

  2016 2017 2018 2019 2020
Apgrozījums 4,155,000 4,300,000 4,387,800 4,473,000  4,558,200

Pašu kapitāla rentabilitāte

0 0 >1 >1 >1
Aktīvu rentabilitāte 0 0 >0.8 >0.8 >0.8
Komerciālā rentabilitāte jeb neto peļņas rentabilitāte 0 0 >1.1 >1.1 >1.1
Likviditāte 2.5 >2.5 >3 >3 >3
Kapitāla struktūra (aktīvi/ pašu kapitāls) >1 >1 >1 >1 >1
Neto peļņa 0 0 50.000 50.000 50.000
Dividendes (par iepriekšējo gadu) 44.500 0 0 35.000 35.000

 

Ziedojumi

Jūras administrācijas ziedošanas (dāvināšanas) stratēģija tiek noteikta saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10.pantu, kas nosaka, ka finanšu līdzekļus un mantu drīkst dāvināt (ziedot) šī likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

  • Dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai;
  • Pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;
  • Attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas;
  • Attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu.

Jūras administrācijas ziedošanas (dāvināšanas) kārtība paredz, ka par ziedojuma (dāvinājuma) piešķiršanu katrā konkrētajā gadījumā lēmumu pieņem Jūras administrācijas valde, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības.

Jūras administrācija iepriekšējos 5 gados nav ne veikusi, ne saņēmusi ziedojumus.

Atalgojums

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.panta 1.daļas 1)d) punktam, Jūras administrācija ar apstiprinātajiem darba samaksu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir noteikti atalgojuma politikas principus  un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijus. 

Uzņēmumā izveidotā darba apmaksas sistēma nosaka diferencētu atalgojumu uzņēmuma darbiniekiem atkarībā no ieņemamā amata un kvalifikācijas līmeņa. Amatu grupai atbilstošo atalgojuma līmeni nosaka atbilstoši darba saturam, darbinieka ieguldījumam un atbildības pakāpei, darba tirgus atalgojuma tendencēm, īpaši jūrniecības nozarē.

Konkrētam amatam atbilstošo atalgojumu amatu grupas amatalgas amplitūdas ietvaros nosaka, ievērojot darbinieka veicamos amata pienākumus, darba pieredzi, profesionālās zināšanas un ieguldījumu uzņēmuma mērķu sasniegšanā.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 11. daļā un Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.225 „Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” noteiktajām prasībām uzņēmumā ir noteikts šāds darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām un ir iespējamas šādas piemaksas, prēmijas, sociālās garantijas.

Informācija par valdes atalgojumu 
Jūras administrācijas valdes atalgojumu nosaka Latvijas Republikas tiesību akti – Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”. 

Valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības apmērs ir piesaistīts Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, tam piemērojot koeficientu, kas noteikts atbilstoši kapitālsabiedrības iedalījumam.  Jūras administrācija klasificējama kā vidēja kapitālsabiedrība pēc kapitālsabiedrību raksturojošiem kritērijiem (darbinieku skaits un finanšu rādītāji), kur valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības noteikšanai maksimālais mēneša atlīdzībai piemērojamais koeficients ir ne vairāk kā 8. 

Nosakot mēneša atlīdzības apmēru, tiek ņemti vērā normatīvajos aktos noteiktie kritēriji, tajā skaitā, kapitālsabiedrības vidējā termiņa stratēģijā definētie mērķi un sasniedzamie rezultāti, pienākumu apjoms, sarežģītība, pārvaldāmie riski, kapitālsabiedrības rīcībā esošie atlīdzības izmaksai pieejamie finanšu līdzekļi. 

Kapitālsabiedrības valdes loceklim par valdes locekļa pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā nosaka mēneša atlīdzību 90 procentu apmērā no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā. 

Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā kapitālsabiedrības darbības rezultātus iepriekšējā pārskata gadā, vidēja termiņa darbības stratēģijas izpildi un kapitālsabiedrības, kā arī valdes locekļa, darbības rezultātus iepriekšējā pārskata gadā. 

Ar sabiedrības valdes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem valdes loceklim var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Jūras administrācijas pilnvarojuma līguma nosacījumi paredz veselības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kā arī iespēju saņemt vienreizēju atsaukšanas pabalstu trīs valdes loceklim noteikto mēneša atlīdzību apmērā gadījumā, ja valdes loceklis tiek atsaukts no pilnvaru pildīšanas pirms termiņa beigām un ja tā nav pamatota ar valdes locekļa vainojamu rīcību pilnvarojuma līguma, normatīvo aktu vai tiesisku akcionāru sapulces lēmumu neizpildē vai pārkāpšanā.