Latvijas Kuģu reģistrs veic:
- kuģu reģistrāciju un ar to saistīto dokumentu izdošanu;
- kuģu apgrūtinājumu reģistrāciju;
- īpašuma tiesību reģistrāciju.
Latvijas Kuģu reģistrā reģistrē šādus kuģus:
- kravas kuģus, pasažieru kuģus, kuģošanas līdzekļus, kas pārvadā pasažierus komerciālā nolūkā, speciāliem nolūkiem paredzētus kuģus (velkoņi, ledlauži, loču kuģi, glābšanas kuģi, mācību un pētnieciskie kuģi, kabeļu licēji, gruntssmēlēji, liellaivas, palīgkuģi, peldošie celtņi u.c.) neatkarīgi no garuma, kā arī kuģus, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana u.c.) veikšanai un kuru maksimālais garums ir 12 metri un vairāk;
- būvniecības stadijā esošus kuģus.
Nosacījumi kuģu reģistrācijai Latvijā:
- Ja kuģis ir kopīpašums, kuģa īpašuma apliecībā norāda visus kopīpašniekus un tiem piederošās domājamās daļas. Kuģa reģistrācijas apliecībā norāda vienu no kopīpašniekiem, kurš saskaņā ar visu kopīpašnieku rakstveida vienošanos vienīgais ir tiesīgs pārstāvēt kopīpašniekus attiecībās ar Latvijas Jūras administrāciju. Pušu parakstu īstumam jābūt notariāli apliecinātam vai vienošanās dokumentam jābūt pušu parakstītam ar drošu elektronisko parakstu.
- Ja kuģa īpašnieka reģistrētā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav Latvijas Republikā, kuģa īpašniekam Latvijā ir pārstāvis tam adresēto pretenziju pieņemšanai, izpildei un saziņai ar Latvijas Jūras administrāciju. Minētā prasība neattiecas uz kuģiem, kas tiek reģistrēti uz berbouta līguma pamata. Par kuģa īpašnieka pārstāvi var būt Latvijā reģistrēta juridiska persona (piemēram, komersants, biedrība, kooperatīvā sabiedrība), kā arī Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura iesniegusi Latvijas Kuģu reģistrā attiecīgu kuģa īpašnieka pilnvarojumu. Pilnvarotāja paraksta īstums ir notariāli apliecināts. Kuģa īpašnieka pārstāvis veic kuģa īpašnieka pienākumus, pārstāv kuģa īpašnieku saziņā ar Jūras administrāciju, nodrošinot, ka tiks izpildīti kuģa karoga valsts noteiktie pienākumi, tajā skaitā savlaicīga kuģim nepieciešamo dokumentu periodiska apstiprināšana, kuģa tehnisko apskašu un kuģim noteikto maksājumu veikšana, savlaicīga kuģa īpašnieka informēšana par mantiska vai nemantiska rakstura prasībām, kas vērstas pret kuģi vai tā īpašnieku.
- Visos gadījumos, kad Latvijas Kuģu reģistrā tiek iesniegts dokuments, kuru juridiskās personas vārdā ar drošu elektronisko parakstu ir parakstījusi persona, kuras pārstāvības tiesības nav reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, papildus ir jāiesniedz pilnvaru attiecīgu darbību veikšanai, kas parakstīta ar drošu elektronisko parakstu un kuru izdevusi persona, kuras pārstāvības tiesības ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros.
Latvijas kuģu tehniskā uzraudzība
Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Latvijas kuģu tehnisko uzraudzību veic Administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija vai Administrācijas pilnvarota klasifikācijas sabiedrība, atbilstoši prasībām, kuras noteiktas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.
Kuģu reģistrācijas kārtība un dokumenti
- noteiktas formas iesniegumu kuģa reģistrācijai (ja kuģa bruto tilpība ir 100 un lielāka, iesniegumā jānorāda kompānijas SJO numurs, kuru var pasūtīt internetā https://imonumbers.lrfairplay.com)
- komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (tikai ārvalsts komersants). Fiziska persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
- kuģa nodošanas pieņemšanas aktu un dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesību pāreju (kādu no dokumentiem):
a. atsavināšanas līgumu.
b. dokumentu, kas apliecina tiesības iegūt kuģi īpašumā mantošanas ceļā.
c. likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar kuru ieguvējam (arī personai, kura pati uzbūvējusi kuģi) atzītas īpašuma tiesības.
d. ja uzbūvēts jauns kuģis, — būvētāja apliecinājumu (sertifikātu), kurā norādīts kuģa ieguvējs;
e. citas valsts kuģu reģistra vai līdzvērtīgas iestādes izdotu kuģa izslēgšanas apliecību, kurā norādītais īpašnieks ir tiesīgs reģistrēt īpašuma tiesības Kuģu reģistrā.
f. valsts iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka kuģis ir attiecīgās valsts institūcijas bilancē
Ja a punktā minētais dokuments noslēgts Latvijā, tad pušu parakstu īstums uz tā ir notariāli apliecināts. Ja apliecinājums tiek veikts attiecībā uz juridisko personu (kādā no darījuma pusēm vai abas darījuma puses ir juridiskas personas), jābūt pārbaudītai to tiesībspējai, pārstāvju pilnvarām un darbības apjomam. Ja Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēta kuģa īpašuma tiesību maiņas reģistrācijai tiek iesniegts atsavināšanas līgums, pušu parakstu īstumam uz tā ir jābūt notariāli apliecinātam vai tas var būt pušu parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Ja a,b,c,d,e punktā minētais dokuments ir noslēgts ārvalstī, tad dokuments ir notarizējams un legalizējams Latvijai saistošs starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.
- apgrūtinājumu turētāja, ja tāds ir, rakstveida piekrišanu kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā;
- Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu aktu par tehniskā stāvokļa un aprīkojuma atbilstību drošības prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu un kuģu karoga valsts uzraudzību;
- Kuģa tilpības apliecības kopiju;
- VSIA “Elektroniskie sakari” izsniegtu Kuģa stacijas atļaujas kopiju (saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu);
- ja kuģis iepriekš reģistrēts ārvalstī, — dokumentu par izslēgšanu no iepriekšējā kuģu reģistra vai tam līdzvērtīgu dokumentu, kurā norādīts kuģa īpašnieks izslēgšanas brīdī;
- ja kuģis pārvadā vairāk par 2000 tonnām naftas vai naftas produktu, — dokumentu par kuģa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (saskaņā ar likumu “Par starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem denonsēšanu”);
- ja kuģa bruto tilpība pārsniedz 1000, – dokumentu par kuģa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu(saskaņā ar likumu “Par Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu”).
