Mūžībā devies Aleksandrs Žukovs

Mūžībā devies Aleksandrs Žukovs, pensionēts ilggadīgs Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta vecākais kuģošanas drošības inspektors.

A. Žukovs dzimis 1940. gadā Ukrainā, 1961. gadā ar izcilību beidzis Liepājas jūrskolu. Strādājis par motoristu, atslēdznieku, mehāniķi, vecāko mehāniķi, zvejnieku kolhoza “Boļševiks” (vēlāk “Kursa”) Kuģu ekspluatācijas un remontu daļas vadītāju.
No 1995. gada līdz aiziešanai pensijā 2019. gadā, Aleksandrs Žukovs strādāja Latvijas Jūras administrācijā – par Ugunsdrošības daļas vecāko inspektoru, Ostas kontroles dienesta kuģošanas drošības inspektoru, vecāko kuģošanas drošības inspektoru, Kuģošanas drošības departamenta vecāko kuģu kontroles inspektoru. 
Aleksandrs Žukovs saņēmis Latvijas Jūras administrācijas Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu – ilggadēju, godprātīgu un kvalitatīvu darbu.
2015. gadā, intervijā žurnālam “Jūrnieks”, Aleksandrs Žukovs, kolēģu biežāk draudzīgi saukts par Sašu, par sevi stāstīja tā: 
“Patiesībā es esmu Latvijas okupants, tikai ne no krievu, bet no vāciešu puses! Mani, pavisam mazu puiku, kopā ar mammu vācieši izveda no Kijevas un gribēja vest uz Vāciju. Pa ceļam, Baltkrievijā, vilcienam uzbruka partizāni, labi, ka palikām dzīvi. Vācieši mūs pameta Liepājā. Vēlāk gan man vācieši pat samaksāja kompensāciju. Un pamatoti! Ja būtu mani aizveduši līdz Vācijai, tad es ar savu hohola raksturu tagad varbūt būtu Merkeles vietā! Visu dzīvi esmu līdis uz tribīnēm, lai panāktu taisnību! Biju jau labi gados, kad sapratu, ka viens nav cīnītājs. Tautas frontes laikos mani ievēlēja padomē. Es tur gāju ar visu sirdi un dvēseli! Domāju – Latvija ir neliela valsts, mēs ātri vien tiksim uz pekām! Kas to deva! Bija laiks, kad Liepājā gribēja celt gāzes termināli – bet zaļie iejaucās, un tā arī palika. Tagad visi kož pirkstos. Kad pārdeva lielveikalu Kurzeme, atkal es mēģināju cīnīties – bet tik un tā atdeva tiem, kam vajadzēja atdot. Pat Latvijas pilsonību man nācās dzemdēt ilgāk nekā mammai bērnu – 10 mēnešus! Kāpēc? Man tur pajautāja – kas bija jūrniecības pamatlicējs Latvijā? Es teicu - hercogs Jēkabs un Pēteris Pirmais! Man saka – nē, Valdemārs! Visu cieņu Valdemāram, bet vai tad pirms viņa nekā nebija? Nu jā, bet mums pieņemts, ka Valdemārs. Es saku – vēsture jau nav atkarīga no tā, kā ir pieņemts! Tā mēs strīdējāmies. Taču es biju viens no pirmajiem Liepājā, kas naturalizācijas kārtībā saņēma pilsonību. Vēl padomju laikos, kad viss bija jāraksta krieviski, bija tomēr dažas iestādes, kur dokumenti, piemēram, defektu akti, bija jāaizpilda latviski. Cilvēki nāca pie manis, lai palīdzu uzrakstīt. Es teicu – nu kā jums nav kauna! Latvieši, bet nākat pie manis, pie ukraiņa, lai pamācu latviski rakstīt!”
Aleksandrs visu mūžu bija Ukrainis ar Latviju sirdī…