Tiekas navigācijas līdzekļu apsaimniekotāji

Ikgadējā Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta speciālistu un navigācijas līdzekļu apsaimniekotāju – Latvijas ostu pārstāvju tikšanās šogad notika Ovīšu bākā. 
Šoreiz kolēģus uzņēma Ventspils ostas Kuģošanas atbalsta dienesta speciālisti, un ieradušies bija visu ostu, izņemot Rojas un Engures, pārstāvji.
Šādas tikšanās ir tradicionālas, un to galvenais mērķis ir informēt navigācijas līdzekļu apsaimniekotājus par nozares jaunumiem un kopīgi izdiskutēt svarīgākās aktuālās problēmas. Ostu pārstāvji iepazīstas ar kolēģu pieredzi, tādēļ pasākums katru gadu tiek rīkots citā Latvijas ostā.
Sanāksmi atklāja ventspilnieki, iepazīstinot ar Ovīšu bāku, tās vēsturi un pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu bākas saglabāšanu. Lai pasargātu bāku no mitruma paostošās iedarbības, tās pamatos tiek ievietotas ķimikālijas, kas nepieļauj mitruma sūkšanos no pamatiem uz augšu. Pie bākas ir izveidots muzejs, bākas ārpusē aplūkojama savu laiku nokalpojušu navigācijas līdzekļu kolekcija, un bāku gada laikā apmeklē pieci līdz seši tūkstoši interesentu. Izmantojot bākas unikālo akustiku, vasarā tajā tiek rīkoti koncerti. Visi šie pasākumi palīdz uzturēt un saglabāt Ovīšu bāku. 
Runājot par ikdienas darbu, Ventspils ostas Kuģošana atbalsta dienesta vecākais inženieris Aivars Beitāns pastāstīja, ka tiks atjaunota Ventas upes tilta vadlīnija, līdz ar to paaugstinot kuģošanas drošību. Tiek turpināta navigācijas līdzekļu lampu nomaiņa pret gaismas diodēm. Ventspilnieki izmanto satelītu sakaru sistēmu, lai saņemtu monitoringa informāciju par navigācijas līdzekļu tehniskajiem parametriem, un iesaka to arī kolēģiem, uzsverot, ka šādu tehnoloģiju izmantošanas izmaksas aizvien samazinoties un kļūstot pieejamākas. 
Liepājas ostas Hidrogrāfijas dienesta vadītājs Dainis Eņģelis atzina, ka ventspilniekus var apskaust par iespēju rūpēties par savām bākām – Liepājas bāka ir katastrofālā stāvoklī, bet līdzekļi tiek solīti un netiek piešķirti jau gadu desmitiem ilgi. Liepājas osta piešķīrusi 35 000 eiro jaunas aparatūras iegādei, tas ir vairāk nekā nekas, taču mazāk nekā iepriekšējos gados. 
Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Grišķēvičs pastāstīja, ka Pāvilostā notiek mola pagarināšana, tāpēc uzliktas papildus peldošās ugunszīmes. Tomēr Pāvilostā joprojām nav novietota pieņemšanas boja, kas tika noņemta, jo nolietojuma dēļ vairs nepildīja savas funkcijas. Ostas pārvaldnieks solīja šo jautājumu sakārtot tuvākajā laikā. 
R.Grišķēvičs pieminēja problēmu, ko par aktuālu atzina arī pārējie navigācijas līdzekļu apsaimniekotāji – ja kāda no bojām tiek izskalota krastā, tad noteikti uzrodas “čakli ļaudis”, kuri boju savāc un ar traktora palīdzību aizvelk prom. Nelīdz uz bojām lasāmās norādes, ka boja ir valsts īpašums un šāda piesavināšanās ir nopietns pārkāpums.
Mērsraga ostas tehniskais direktors Oskars Veinbergs pieminēja tehniskās problēmas ar Igaunijas firmas piegādāto gaismas aparatūru – tā brīžiem darbojoties, brīžiem atkal ne. Salacgrīvas ostas pārvaldnieks atzina, ka tieši tādas pašas problēmas esot arī Salacgrīvā. Mērsraga ostā nobrukusi piestātne, kas pieder privātpersonai. Diemžēl pašlaik spēkā esošā likumdošana neparedz iespējas, kā piespiest īpašnieku uzturēt kārtībā savu īpašumu. Ostu pārstāvji atzina, ka noteikti būtu nepieciešamas likumdošanas izmaiņas. 
Jūrmalas ostas pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Bukins pastāstīja, ka visi darbi praktiski jāsāk no jauna. Izmantojot ES finansētā projekta līdzekļus, ostā tiks palielināts piestātņu skaits. Pašlaik ir pieņemti noteikumi par ostu, bet nav apstiprināti noteikumi par ostas robežām – tie iesniegti Satiksmes ministrijā. Tikko šie noteikumi tiks apstiprināti, mainīsies ostas navigācijas līdzekļu statuss. Pašlaik tās ir iekšējo ūdeņu bojas, kas atrodas pašvaldības pārziņā, bet, tiklīdz tiks noteiktas ostas robežas, ostas teritorijā esošā bojas juridiski kļūs par jūras bojām, kas pieder Jūras administrācijai un tiek nodotas apsaimniekošanā ostai. 
Rīgas ostas pārstāvis Gatis Ceruss norādīja, ka Rīgas ostā notiek neliela reorganizācija – bākas paliek ostas pārziņā, bet navigācijas līdzekļu apsaimniekošanai tiek veidota jauna komercstruktūra. Rīgas ostā tiek strādāts pie Daugavgrīvas bākas gaismas režīma – lai starp zibšņiem neiestātos pilnīga tumsa, kas var radīt problēmas jūrniekiem, periodos starp zibšņiem tiek atstāti 30% no apgaismojuma. Rīdzinieku pārziņā ir arī Kolkas bāka, kur tā arī nav izdevies ierobežot tūristu nelegālos apciemojumus.
Skultes ostas kapteinis Kristaps Žideņš palepojās, ka ir pabeigts projekts par jaunu zīmju iegādi. Nopirktas arī Somijā ražotas plastikāta ledus bojas. Skultē aktuāls ir jautājums par vadlīnijas atjaunošana – vecā vairs nav derīga, jo tornis, kas to iezīmē, ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Labā ziņa ir tā, ka Skultes ostā sarosījušies burātāji, kuri paši ir gatavi darboties un iesaistīties ostas sakārtošanā, nemeklējot firmas, kurām tas būtu peļņas darbs.
Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais pastāstīja, ka Salacgrīvā nomanītas vadlīnijas, savukārt no Kuivižiem tiek saņemta informācija, ka vecā vadlīnija vairs negarantē drošu ieiešanu ostā. Arī Salacgrīvā iegādātas plastikāta ledus bojas. Ostu pārstāvji atzina, ka bojas vajadzētu apdrošināt, taču neviena apdrošināšanas kompānija to nevēlas darīt.
Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta vadītājs Aigars Gailis pastāstīja par Baltijas valstu Jūras administrāciju tikšanos, kuras laikā Lietuvas kolēģi atzina, ka Lietuvā sākta Jūras administrācijas reorganizācija, kas rada aizdomas par mērķi likvidēt nacionālo Hidrogrāfijas dienestu – ir jau dots rīkojums Hidrogrāfijas kuģi Klaipēdas Universitātei.
A.Gailis skaidroja arī par Eiropas vertikālā augstuma sistēmas izmaiņām. Latvija pašlaik ieņēmusi nogaidošu pozīciju un gaida rekomendācijas, tikmēr jūras kartēs ievietojot piezīmes, kā esošos dziļumus pārvērst jaunajā sistēmā. Taču nav izslēgts, ka ostu forvāteri var kļūt par 17 centimetriem “seklāki”.
Tikšanās noslēgumā navigācijas līdzekļu apsaimniekotāji sprieda, ka šādas kopīgas sanāksmes vajadzētu  rīkot biežāk – iespējams, vismaz divas reizes gadā.