Vijai Putānei tiesību doktora grāds

Latvijas Jūras administrācijas vecākā juriskonsulte Vija Putāne ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu starptautiskajās tiesībās (Dr. iur.). Doktora grāds piešķirts ar Latvijas Universitātes Promocijas padomes lēmumu par promocijas darbu “Kuģa vraka aizvākšanas tiesības zemūdens kultūras mantojuma aizsardzības kontekstā” 
“Tēma par kuģu vrakiem nav pētīta, un tā ir aktuāla gan Latvijā, gan visā pasaulē. Starptautiskā līmenī ir pieņemta konvencija par bīstamo vraku aizvākšanu, bet visu pārējo nosaka tikai katras valsts nacionālie normatīvie akti. Iespējams, daudzi vēl atceras gadījumu ar “zilo kuģi”, kas Latvijā tika sagriezts, un pēc tam starptautiskā arbitrāža piesprieda samaksāt milzu naudu Zviedrijai kā cietušajai pusei.” skaidro Vija Putāne.  
Viņa piebilst, ka arī Jūras administrācijā nereti tiek saņemti iesniegumi no personām, kas vēlas izcelt kādu vraku. Taču nav juridiskā regulējama, kas atļautu ar to nodarboties trešajām personām. Nav arī noteikti vraku īpašnieku pienākumi attiecībā uz “ne-bīstamu” vraku aizvākšanu, tādējādi radot situācijas, kad pusnogrimis kuģis degradē vidi vai rada apdraudējumu cilvēku dzīvībai (pa to ložņā bērni vai citos tamlīdzīgos gadījumos). 
Tā kā trūkst regulējuma, tad arī dažādi nirēju klubi brīvi piedāvā ekskursijas uz nogrimušo kuģu vrakiem, nereti kārdinot interesentus, piemēram, ar ekstrēmu jūras magnētiski-akustisko mīnu kravu vai citām uz kuģiem atrodamās “bagātībām”. Nirēju klubu mājaslapās var redzēt dažādus priekšmetus, kas savākti un izcelti no kuģu vrakiem. Patiesībā tā ir valsts mantas izlaupīšana – noteikti nav tā, ka viss, kas atrodas uz nogrimuša kuģa, būtu uzskatāms par bezīpašnieka mantu!“ uzsver V. Putāne. 
Atsevišķs jautājums ir par nogrimušajiem kara kuģiem – dažu valstu, piemēram, Amerikas likumdošana nosaka, ka šīs valsts nogrimušie kara kuģi, neatkarīgi no to atrašanās vietas, joprojām pieder valstij, bet nav noteikts, kam pieder Krievijas kara kuģu vraki, kas atrodas Latvijas ūdeņos.
 Promocijas darbs Latvijas tiesību zinātnē ir pirmais pētījums, kas saistībā ar kuģu vraku aizvākšanas tiesiskā regulējuma pilnveides jautājumiem aplūko kuģošanas tiesību attīstību Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā un pārejas no padomju (sociālistiskās) tiesību sistēmas, kad Latvijas PSR spēkā bija bijušās PSRS kuģošanas tiesības, uz Kontinentālās Eiropas tiesību sistēmu, kā arī kuģošanas tiesību attīstību pēc Latvijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai. 
Darbs pieejams: 
 https://luis.lu.lv/pls/pub/luj.fprnt?l=1&fn=F-1343185120/Putane_Vija_vp09120.pdf).